Daugavpils ir daudzveidība

Daugavpils vārtiem ir trīs simboliskas atslēgas, kas iezīmētas 1925.gadā apstiprinātajā pilsētas ģerbonī: upe, cietoksnis un lilija vai, citiem vārdiem nosaucot, ceļš, māja un lūgšana. Tie ir trīs jēdzieni, kas nav saistīti ne ar kādu noteiktu tautību, kultūru vai ticību, bet apliecina šeit dzīvojošo tautu vispārcilvēciskās vērtības.

Vai tā ir balva vai sods, ka Daugavpilij ir savdabīgs, īpašs liktenis un vieta Latvijā? Šis liktenis cieši saistīts ar Daugavu, likteņupi, seno dzintara ceļu no grieķiem uz varjagiem, kuras krastos izaugusi pilsēta, kas dažādās variācijās un dažādos laika posmos nesusi tās vārdu: Dūna (Dinaburga), Dvina (Dvinska), Daugava (Daugavpils). Pēc senās etimoloģijas hidronīms Daug-ava – nozīmē daudz, un Daugavpils, patiesi, ir daudz-ūdens, daudz-valodu, daudz-kultūru, daudz-ticību, daudz-likteņu pilsēta, kurā jau no seniem laikiem izveidojusies multietniska, multikulturāla vide, gluži kā pūra lādē uzkrājot pieredzi, kā kopā sadzīvot daudzu tautību un daudzu ticību cilvēkiem. Kā saglabāt savējo nenoniecinot un neiznīcinot svešo.

Anna Rancāne